Kā jau tika rakstīts iepriekš, lai nedaudz tuvāk iepazītu aktīvākos Talsu kērlinga kluba biedrus, esam uzsākuši nelielas ekspress intervijas ar spēlētājiem, taču iesākumā piedāvājam plašāku interviju ar kluba ilggadējo prezidentu un treneri Raimondu Vaivodu.

Raimonds ir viens nedaudzajiem kluba dibinātājiem, kurš aktīvi spēlē kērlingu arī šobrīd. Kluba dibināšana iesākumā likās pārdrošs un sasteigts solis, taču jau ar pirmām dienām aktīvi iesaistījās tā stiprināšanā un popularizēšanā. 

Kā iepazinies ar kērlingu?  

Mani vienmēr ir saistījuši komandu sporta veidi un jau kopš bērnības ļoti aktīvi sekoju arī visām olimpiskajām spēlēm un tajos iekļautajiem sporta veidiem. Pēc universitātes beigšanas pajuka ilggadīgā ģeogrāfu un fizmatu volejbola komanda, kurā darbojos, tāpēc tika meklētas citas alternatīvas. Lai arī par kērlingu biju dzirdējis kopš Nagano ZOS laikiem, spilgtākie iespaidi radās Vankūveras ZOS laikā 2010.gadā. Sevišķu iespaidu uz mani atstāja pārraides kvalitāte kādā šis sporta veids tika rādīts TV ekrānos un pēc nepilna mēneša jau atrados uz ledus.

Kas Tev liekās saistošs kērlingā?

Viss saistošākās man spēlē šķiet komunikācijas un stratēģijas daļas. Šīs abas sadaļas ir ļoti svarīgas ikvienā sporta veidā, bet kērlings, manuprāt, ļauj tās izcelt viss vairāk. Šobrīd tā jau ir arī unikāla iespēja satikt sporta veida "varenos", titulētus olimpiešus un trenerus un vienkārši fantastiskus cilvēkus. Tikai šogad esot Pasaules kērlinga federācijas kongresā sapratu, ka esmu daļa no jaukās Pasaules kērlinga ģimenes.  

Kā ir vadīt kērlinga klubu?

Biedrība vadīt, protams, nav tas pats, kas privātu uzņēmumu, tomēr zināma atbildības nasta noteikti ir. Manas galvenās rūpes ir, lai klubs turpinātu sasniegt kluba statūtos izvirzītos mērķus un uzdevumus. Manā pārziņā ir arī kluba administratīvā vadība, finanšu pārraudzība, grāmatvedība, informācijas aktualizēšana kluba mājaslapā, sadarbība ar sponsoriem  un komunikācija ar biedriem un medijiem. Visus svarīgākos lēmumus pieņemam valdei vienojoties un kluba biedru sapulcēs. Ne viss ir izdevies kā sākumā cerēts, bet ideāls nav neviens kērlinga klubs Latvijā.

Treneris un spēlētājs, kā to ir apvienot?

Šī ir sezona, kad kā spēlētājs beidzot esmu paņēmis pauzi un izbaudu spēli tikai priekam. Visiem dzīvē reiz mainās prioritātes un es noteikti nebūšu izņēmums. Kā spēlētājs apzinos, ka savas sportiskās virsotnes kērlingā esmu sasniedzis, tāpēc izaugsmi varu turpināt tikai kā treneris. Man jau no bērnības bija sapnis strādāt par skolotāju un šis savā veidā ir minētā sapņa piepildījums. To ka varu augstā līmenī sagatavot gan spēlētājus, gan komandas tā pa īstam apzinājos noslēdzoties šā gada Pasaules junioru čempionātam. Pat nevaru aprakstīt sajūtas toreiz pēc uzvarām pār kērlinga lielvalstīm Krieviju un Čehiju. Kā man reiz teica mums visiem labi zināmais K.Smilga: "Tu nezināšanu aizstāj ar izzināšanu un izpētīšanu", tas man deva motivāciju strādāt tālāk. Zinu, ka daudziem kā klubā, tā ārpus tā sagādāju galvassāpes ar dažbrīd aso, skaļo un tiešo komunikāciju, taču tas ir tikai tāpēc, ka vēlos, lai spēlētāji, sevišķi jaunieši pieiet lietām ar profesionālu skatījumu, attieksmi un vienotu mērķi. Un ne tikai pret kērlingu, bet sportu kopumā.

Ko vēlies sasniegt kā treneris?

Man kopumā ir vairāki motivatori, no kuriem dažus paturēšu noslēpumā, bet tā noteikti nav nauda un slava. Pirmkārt, man vienmēr ir un būs milzīgs gods un lepnums pārstāvēt Latvijas valsti ārzemēs un šeit mājās olimpiskajā komandu sporta veidā, sevišķi tuvojošās Latvijas simtgades gadā! Otrkārt, tā ir vēlme joprojām satikt un iepazīt izcilus Pasaules jaunos talantus un viņu trenerus, kuri nākotnē noteikti izcīnīs OS un PČ medaļas arī pieaugušo sacensībās! Treškārt, tā ir vēlme izveidot nākamo Latvijas vīriešu izlasi! Pēc šīs sezonas noteikti paņemšu pauzīti arī no trenēšanas, lai kērlingu beidzot izbaudītu kā līdzjūtējs un skatītājs no malas. 

Kāds ir Tavs novēlējums pārējai kērlinga sabiedrībai un kluba biedriem?

Cieniet viens otru un mīliet šo spēli. Īpašais novēlējums jauniešiem - izziniet, pētiet un spēlējiet ar dzirksti.

Vai ir kāds kam vēlies pateikties?

Pirmkārt, no sirds vēlos pateikties savam pirmajam skolotājam un entuziastam Jānim Rudzītim. Bez viņa atbalsta es diez vai būtu palicis šajā sporta veidā. Tie noteikti ir ārzemju treneri Skots Arnolds, Andrea Margareta, Šari Leibranta, Daniels Rafaels, Karri Willms un Mērvs Fongers no kuriem tik daudz ieguvu kā treneris. Vēlos pateikties arī LKA valdes locekļiem un Lindai par atbalstu šo gadu laikā, Ventspils kērlinga kluba spēlētājiem, bet jo īpaši Ingai, Dacei un Jānim. Bet pāri visam vēlos pateikt paldies kluba biedriem un dibinātājiem, sevišķi Sandrai un Gunāram Bremaņiem.